ķēmīgs
ķēmīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
ķēmīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
ķēmīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas izskatās neparasts, atbaida, iedveš bailes.
PiemēriĶēmīgas koku ēnas.
1.1.Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere.
PiemēriViņš raudzītu izskaidrot dīvaino un ķēmīgo greizsirdību, kas iekodās nabaga Klāvā kā ļauns audzējs..
2.Neglīts, atbaidošs, kroplīgs.
PiemēriViņa sejā ir ķēmīgs smaids.