ķēmīgs
ķēmīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
ķēmīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
ķēmīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas izskatās neparasts, atbaida, iedveš bailes.
PiemēriĶēmīgas koku ēnas.
- Ķēmīgas koku ēnas.
- Kustas ķēmīgi stāvi.
1.1.Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere.
PiemēriViņš raudzītu izskaidrot dīvaino un ķēmīgo greizsirdību, kas iekodās nabaga Klāvā kā ļauns audzējs..
- Viņš raudzītu izskaidrot dīvaino un ķēmīgo greizsirdību, kas iekodās nabaga Klāvā kā ļauns audzējs..
2.Neglīts, atbaidošs, kroplīgs.
PiemēriViņa sejā ir ķēmīgs smaids.
- Viņa sejā ir ķēmīgs smaids.
- Mute ķēmīgi sašķobās.
2.1.Dīvains.
PiemēriGalds ar ķēmīgi izliektām kājām.
- Galds ar ķēmīgi izliektām kājām.
- Puiku sauca Rodrigo. Vismaz kāds labums. Šis nevarēs nerroties par viņas [Billes] ķēmīgo vārdu. Pašam tāds.