ķēmīgs
ķēmīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
ķēmīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
ķēmīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas izskatās neparasts, atbaida, iedveš bailes.
PiemēriĶēmīgas koku ēnas.
1.1.Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere.
PiemēriViņš raudzītu izskaidrot dīvaino un ķēmīgo greizsirdību, kas iekodās nabaga Klāvā kā ļauns audzējs..
2.Neglīts, atbaidošs, kroplīgs.
PiemēriViņa sejā ir ķēmīgs smaids.