aiztikt2
aiztikt -tieku, -tiec, -tiek, pag. -tiku darbības vārds; transitīvs
1.Aizskart (ar rokām).
PiemēriAiztikt uz letes noliktās grāmatas.
2.Pieskarties, paņemt, lai lietotu.
PiemēriBērni nedrīkst aiztikt sērkociņus.
3.Fiziski aizskarot, nodarīt sāpes, ļaunumu.
PiemēriZēni nemitīgi viens otru aiztiek.
3.1.Nelikt mierā, apvainojot, aizskarot (ar vārdiem).
PiemēriAiztikt garāmgājējus, tos apsaukājot.