aiztikt2
aiztikt -tieku, -tiec, -tiek, pag. -tiku darbības vārds; transitīvs
1.Aizskart (ar rokām).
PiemēriAiztikt uz letes noliktās grāmatas.
- Aiztikt uz letes noliktās grāmatas.
- Aiztikt meitenes plecu.
2.Pieskarties, paņemt, lai lietotu.
PiemēriBērni nedrīkst aiztikt sērkociņus.
- Bērni nedrīkst aiztikt sērkociņus.
- Ēdienu neviens nebija aizticis.
3.Fiziski aizskarot, nodarīt sāpes, ļaunumu.
PiemēriZēni nemitīgi viens otru aiztiek.
- Zēni nemitīgi viens otru aiztiek.
- Suns nevienu neaiztiek.
3.1.Nelikt mierā, apvainojot, aizskarot (ar vārdiem).
PiemēriAiztikt garāmgājējus, tos apsaukājot.
- Aiztikt garāmgājējus, tos apsaukājot.