aiztecēt1
aiztecēt 3. pers. -tek [-tȩk], pag. -tecēja intransitīvs, darbības vārds
1.Tekot, plūstot aizvirzīties.
PiemēriAiztek palu ūdeņi.
1.1.pārnestā nozīmē Paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
PiemēriLaiks aiztecējis nemanot.
Stabili vārdu savienojumiAiztecējis daudz ūdeņu. Daudz ūdeņu aiztecējis.