aiztecēt2
aiztecēt -teku [-tȩku], -teci, -tek [-tȩk], pag. -tecēju darbības vārds; intransitīvs
Teciņus, veikli, vieglā gaitā aiziet.
PiemēriAiztecēt pēc ūdens.
- Aiztecēt pēc ūdens.
- Suns aiztecēja mums pa priekšu.