aiztecēt1
aiztecēt 3. pers. -tek [-tȩk], pag. -tecēja darbības vārds; intransitīvs
1.Tekot, plūstot aizvirzīties.
PiemēriAiztek palu ūdeņi.
- Aiztek palu ūdeņi.
- Ūdens lāses aiztecēja aiz apkakles.
1.1.pārnestā nozīmē Paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
PiemēriLaiks aiztecējis nemanot.
- Laiks aiztecējis nemanot.
- Aiztek gads pēc gada.
Stabili vārdu savienojumiAiztecējis daudz ūdeņu. Daudz ūdeņu aiztecējis.
- Aiztecējis daudz ūdeņu idioma — saka par notikumiem bagātu pagājušo laikposmu.
- Daudz ūdeņu aiztecējis idioma — saka par notikumiem bagātu pagājušo laikposmu.