svilpot
svilpot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Radīt augstas, stieptas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu, piem., svilpi.
PiemēriJautri svilpot.
- Jautri svilpot.
- Svilpot caur zobiem.
- Zēns iet svilpodams.
- transitīvs Svilpot populāru melodiju.
1.1.apstākļa vārda nozīmē; sarunvaloda; formā: divdabis Viegli, bez grūtībām, šķēršļiem (ko darīt).
PiemēriKad senāk kuģi tika garām Kolkas ragam, tālāk brauca svilpodami.
- Kad senāk kuģi tika garām Kolkas ragam, tālāk brauca svilpodami.
- Ar jauno divriteni var braukt svilpojot.
- Viņš dzīvo svilpodams.
1.2.Radīt augstas, stieptas balss skaņas (parasti par putniem).
PiemēriJau martā svilpo strazdi.
- Jau martā svilpo strazdi.
- Sāk svilpot mežirbes.
- Ja vālodze svilpo – būs labs laiks.
2.formā: trešā persona Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt augstas, stieptas skaņas (par gaisa plūsmu); svilpt2.
PiemēriDūmvadā svilpo vējš.
- Dūmvadā svilpo vējš.
- Pamestajā ēkā svilpo caurvējš.
2.1.Ātri virzoties gaisā, radīt augstas, stieptas skaņas.
PiemēriPār ierakumu svilpo lodes.
- Pār ierakumu svilpo lodes.
- Virs galvas svilpo šķembas.
Stabili vārdu savienojumiVējš (svilpo, ir) galvā.
- Vējš (svilpo, ir) galvā sarunvaloda — saka, ja kāds ir nenopietns, vieglprātīgs.