svilpt
svilpt svilpju, svilp, svilpj, pag. svilpu intransitīvs, darbības vārds
1.Radīt augstu, stieptu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu, piem., svilpi.
PiemēriIelikt mutē divus pirkstus un svilpt.
1.1.Radīt augstu, stieptu balss skaņu (parasti par putniem).
PiemēriTālumā svilpa vālodze.
1.2.Būt tādam, kurā signālierīce rada spalgu, stieptu skaņu.
PiemēriLokomotīve svilpj.
2.formā: trešā persona Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt augstu, stieptu skaņu (par gaisa plūsmu); svilpot2.
PiemēriKoku zaros svilpj vējš.
2.1.Ātri virzoties gaisā, radīt augstu, stieptu skaņu.
PiemēriSāk svilpt lodes.