svilpot
svilpot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.Radīt augstas, stieptas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu, piem., svilpi.
PiemēriJautri svilpot.
1.1.sarunvaloda, apstākļa vārda nozīmē; formā: divdabis Viegli, bez grūtībām, šķēršļiem (ko darīt).
PiemēriKad senāk kuģi tika garām Kolkas ragam, tālāk brauca svilpodami.
1.2.Radīt augstas, stieptas balss skaņas (parasti par putniem).
PiemēriJau martā svilpo strazdi.
2.formā: trešā persona Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt augstas, stieptas skaņas (par gaisa plūsmu); svilpt2.
PiemēriDūmvadā svilpo vējš.
2.1.Ātri virzoties gaisā, radīt augstas, stieptas skaņas.
PiemēriPār ierakumu svilpo lodes.
Stabili vārdu savienojumiVējš (svilpo, ir) galvā.