svilt
svilt svilstu, svilsti, svilst, pag. svilu intransitīvs, darbības vārds
svilums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses.
PiemēriUz stiprās uguns pankūkas sāk svilt.
1.1.pārnestā nozīmē Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par gaismu).
PiemēriKliedz purvā dzērves, Dzērvenes uz katra ciņa svilst.
1.2.pārnestā nozīmē Būt steidzamam.
PiemēriDarbi sāk svilt un nākas saraut.
2.sarunvaloda; formā: trešā persona Degt (parasti ar lielu liesmu, strauji).
PiemēriSvilst dārza mājiņa.
3.formā: trešā persona Stipri karst, izraisot dedzinošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
PiemēriSaule karsē tā, ka mugura svilst.
4.formā: trešā persona Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām).
PiemēriAsajā vējā svilst seja.
4.1.Stipri smelgt (piem., par ievainojumu).
PiemēriPlaukstā svilst tulznas.
5.Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla stāvokļa ietekmē.
PiemēriSvilt naidā.
Stabili vārdu savienojumiAusis svilst. Papēži svilst. Seja svilst. Vaigi svilst.