skrapstēt
skrapstēt 3. pers. skrapst, pag. skrapstēja darbības vārds; intransitīvs
skrapstoņa lietvārds; sieviešu dzimte
Radīt aprautus, paasus trokšņus, kādi dzirdami, piem., cietiem priekšmetiem saskaroties, beržoties gar ko cietu, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu; atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
PiemēriZem kājām skrapst sniegs.