skraukšķināt
skraukšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti skraukšķ; kraukšķināt.
PiemēriSkraukšķināt sausos skalus.
- Skraukšķināt sausos skalus.
- Zēns skraukšķināja plāno ledu.
1.1.Kost, košļāt (ko) ar skraukšķošu troksni.
PiemēriSkraukšķināt karameles.
- Skraukšķināt karameles.