Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
skrāpēt
skrāpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Vilkt ar ko asu pa (kā) virsmu, ar švīkām radot brūci (ādas virskārtā), sabojājot (priekšmetu).
PiemēriKaķis skrāpē roku.
  • Kaķis skrāpē roku.
  • Ar nazi skrāpēt pannu.
  • Spalva skrāpē papīru.
1.1.Skarot ar ko asu, cietu, ņemt nost (ko).
PiemēriSkrāpēt nost veco krāsu.
  • Skrāpēt nost veco krāsu.
Stabili vārdu savienojumiSkrāpēt kā ar vistas kāju.