skrāpēt
skrāpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Vilkt ar ko asu pa (kā) virsmu, ar švīkām radot brūci (ādas virskārtā), sabojājot (priekšmetu).
PiemēriKaķis skrāpē roku.
1.1.Skarot ar ko asu, cietu, ņemt nost (ko).
PiemēriSkrāpēt nost veco krāsu.
Stabili vārdu savienojumiSkrāpēt kā ar vistas kāju.