skrāpēt
skrāpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Vilkt ar ko asu pa (kā) virsmu, ar švīkām radot brūci (ādas virskārtā), sabojājot (priekšmetu).
PiemēriKaķis skrāpē roku.
- Kaķis skrāpē roku.
- Ar nazi skrāpēt pannu.
- Spalva skrāpē papīru.
1.1.Skarot ar ko asu, cietu, ņemt nost (ko).
PiemēriSkrāpēt nost veco krāsu.
- Skrāpēt nost veco krāsu.
Stabili vārdu savienojumiSkrāpēt kā ar vistas kāju.
- Skrāpēt kā ar vistas kāju idioma — sarunvaloda rakstīt sliktā, grūti salasāmā rokrakstā.