kārties
kārties karos, karies, karas, pag. kāros darbības vārds; atgriezenisks
1.Darīt pašnāvību pakaroties.
PiemēriIzmisumā viņa gribēja kārties.
- Izmisumā viņa gribēja kārties.
1.1.formā: trešā persona Spēcīgi rauties (ap kaklu apņemtajā saitē) – par piesietu dzīvnieku.
PiemēriSuns karas vai nost ķēdē.
- Suns karas vai nost ķēdē.
2.Liekties, karāties, būt izvirzītam (ārā no kurienes, pāri kam u. tml.).
PiemēriKārties pāri margām.
- Kārties pāri margām.
- Koku zari karas ūdenī.
- Klintis karas pāri ceļam.
Stabili vārdu savienojumiKaries vai augšā! Kārties (vai) nost. Kārties kaklā.
- Karies vai augšā! sarunvaloda — saka, kad kāds izmisumā nezina vairs, kā rīkoties, ir pārāk nomocījies, bez rezultātiem nopūlējies.
- Kārties (vai) nost sarunvaloda — pārmērīgi nomocīties, cenšoties ko padarīt, arī ko iegūt, dabūt.
- Kārties kaklā sarunvaloda — uzplīties, uzmākties, visiem spēkiem censties iegūt pretējā dzimuma (parasti vīrieša) uzmanību.