kārtīgs
kārtīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
kārtīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
kārtīgi apstākļa vārds
kārtīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kura lietām, apģērbam, īpašumam u. tml. raksturīga sakārtotība, tīrība; tāds, kas ir disciplinēts, ar apzinīgu attieksmi pret darbu.
PiemēriKārtīgs skolēns.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKārtīgi sasukāt matus.
1.2.Sakārtots, tīrs (piem., par telpu, priekšmetu).
PiemēriKārtīga istaba.
2.Godīgs, krietns, arī tikumīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKārtīgs tēvs saviem bērniem.
3.Tāds, kas ir pietiekami labs, atbilst kādām prasībām.
PiemēriNopirkt kārtīgu uzvalku.
3.1.Pamatīgs, samērā liels.
PiemēriVēl jāiet kārtīgs gabals.
3.2.formā: apstākļa vārds Ļoti, pamatīgi.
PiemēriKārtīgi izsmieties.
4.formā: apstākļa vārds Tā, kā vajadzīgs, atbilstoši (kādām prasībām).
PiemēriMotors nespēj kārtīgi darboties.
4.1.Regulāri, sistemātiski.
PiemēriKārtīgi apmeklēt lekcijas.