kartīte
kartīte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Neliela, taisnstūrveida (parasti stingra papīra) lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai, nodošanai u. tml.
PiemēriLasītāja kartīte.
Stabili vārdu savienojumiTramvaja (arī trolejbusa u. tml.) kartīte.
2.Pastkarte, atklātne.
PiemēriAizsūtīt apsveikuma kartīti.
3.Dokuments, kas dod tiesības ierobežotā daudzumā nopirkt kādu preci (normētas sadales sistēmas apstākļos, piem., kara laikā).
PiemēriPārtikas kartīte.
Normatīvais komentārs:Bieži deminutīva kartīte vietā tiek lietots vārds kartiņa, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai – no 5. deklinācijas sieviešu dzimtes lietvārdiem (ar galotni -e, karte) deminutīvus darina ar izskaņu -īte.