klikšķēt
klikšķēt 3. pers. klikšķ, pag. klikšķēja darbības vārds; intransitīvs
klikstēt 3. pers. klikst, pag. klikstēja darbības vārds; intransitīvs
1.Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriKlikšķ fotoaparātu slēdži.
1.1.Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml.
PiemēriUz ielas klikšķēja zirgu pakavi.