uzsist
uzsist -situ, -sit, -sit, pag. -situ darbības vārds; transitīvs
uzsitiens lietvārds; vīriešu dzimte
1.intransitīvs Iesist, parasti spēcīgi (ar ko), virzot sitienu (pa ko, kam, arī kur).
PiemēriAr āmuru uzsist pa stieņa galu.
- Ar āmuru uzsist pa stieņa galu.
- Pareizi uzsist golfa bumbiņai.
- Uzsist ķieģeļa vidū ar ķelles malu.
Stabili vārdu savienojumiUzsist dūri uz galda.
- Uzsist dūri uz galda — uzsist ar dūri (arī delnu) pa galdu (piem., protestējot, ko pieprasot).
1.1.Iesist, parasti spēcīgi (kādam).
PiemēriUzsist zirgam ar pātagu.
- Uzsist zirgam ar pātagu.
1.2.Viegli pasitot (parasti ar roku kādam uz pleca), paust labvēlīgu, uzmundrinošu attieksmi.
PiemēriDraudzīgi uzsist uz pleca.
- Draudzīgi uzsist uz pleca.
- Atzinīgi uzsist pa plecu.
Stabili vārdu savienojumiUzsist sev uz pleca.
- Uzsist sev uz pleca — domās paslavēt sevi par pareizu, veiksmīgu rīcību, lēmumu u. tml.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ar sitienu, triecienu uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas) ar sitienu, triecienu uzvirzās uz kādas vietas.
PiemēriUzsist bumbu augstu gaisā.
- Uzsist bumbu augstu gaisā.
- Olis uzsit šļakatas upes vidū.
- Uzsist golfa bumbiņu kokā.
2.1.Būt tādam, kurā (arī no kura) strauji (kas) ceļas uz augšu.
PiemēriŪdens katlā uzsit burbuļus.
- Ūdens katlā uzsit burbuļus.
- Skurstenis uzsit gaisā melnus dūmus.
3.Iesitot naglas, nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko), sastiprinot ar iesistām naglām.
PiemēriUzsist uz sienas līstītes.
- Uzsist uz sienas līstītes.
- Uzsist rāmjiem saplākšņa plāksnītes.
- Uzsist koka tiltiņu.
Stabili vārdu savienojumiUzsist jumtu.
- Uzsist jumtu — izveidot jumta segumu, segmateriālu nostiprinot ar naglām.
4.Skarot (ķermeņa daļu) ar sitienu, triecienu, radīt (piemēram, asinsizplūdumu).
PiemēriUzsist sev uz gurna zilumu.
- Uzsist sev uz gurna zilumu.
- Uzsist pierē punu.
- Nedaudz uzsitu celi.
Stabili vārdu savienojumiUzsist zilu aci.
- Uzsist zilu aci — sarunvaloda ar sitienu, triecienu radīt zilganu zemādas asinsizplūdumu zem acs.
4.1.Skarot (priekšmeta daļu) ar triecienu, radīt (tam bojājumu).
PiemēriNesot iekšā mēbeles, iespējams uzsist to lakojumu.
- Nesot iekšā mēbeles, iespējams uzsist to lakojumu.
- Uzsist priekšējo riteni uz bedres.
- Uzsitu mašīnai pagrieziena lukturīti.
4.2.pārnestā nozīmē Izraisīt, parasti nepatīkamu fizioloģisku, psihisku stāvokli.
PiemēriSmaka uzsita nelabumu.
- Smaka uzsita nelabumu.
- Nelaipnā attieksme manī uzsit dusmas.
5.sarunvaloda Ar piesitienu (uz tastatūras) izveidot.
PiemēriUzsist vēstuli.
- Uzsist vēstuli.
5.1.Strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
PiemēriUzsist dokumentam veikala zīmogu.
- Uzsist dokumentam veikala zīmogu.
5.2.Ar piesitienu (piemēram, uz mūzikas instrumenta taustiņa) izraisīt skaņu.
PiemēriUzsist dažus akordus.
- Uzsist dažus akordus.
6.sarunvaloda Paaugstināt (samaksu).
PiemēriUzsita cenu divas reizes lielāku.
- Uzsita cenu divas reizes lielāku.
- Uzsist augšā uzņēmuma cenu.
Stabili vārdu savienojumiUzsist asinis. Uzsist augstu vilni. Uzsist bumbu (arī futbolu, volejbolu, galda tenisu u. tml.).
- Uzsist asinis sarunvaloda — saka, ja (kas, piem., notikumu pavērsiens) stiprina (kāda) apņēmību ko paveikt.
- Uzsist augstu vilni idioma — sasniegt augstu pakāpi.
- Uzsist bumbu (arī futbolu, volejbolu, galda tenisu u. tml.) — sarunvaloda uzspēlēt sporta spēli, kurā ar sitienu raida bumbu (bumbiņu).
- Uzsist gaisā sarunvaloda — pārdot.
- Uzsist kārtis (arī trumpas, pokeru u. tml.) — sarunvaloda uzspēlēt (kāršu spēli).
- Uzsist klaču sarunvaloda — parunāties, papļāpāt (piem., par ko sadzīvisku, personīgu).
- Uzsist knipi — radīt troksni ar knipi.
- Uzsist pa federi sarunvaloda, neliterārs — aizmukt; aizbraukt.
- Uzsist temperatūru — panākt, ka ķermeņa temperatūras mērījums rāda paaugstinātu temperatūru.