sadurties
sadurties -duros, -duries, -duras, pag. -dūros darbības vārds; atgriezenisks
1.Strauji saskaroties (piem., par kustībā esošiem transportlīdzekļiem, fizikāliem ķermeņiem, vielu daļiņām u. tml.).
PiemēriVieglā automašīna bija sadūrusies ar kravas auto.
- Vieglā automašīna bija sadūrusies ar kravas auto.
- Sliktā redzamībā sadūrās divi kuģi.
- Cieti ķermeņi saduroties deformējas.
- Pozitrons saduras ar elektronu.
1.1.Strauji kustoties, saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
PiemēriFutbola komandas uzbrucējs sadūrās ar pretinieka vārtsargu.
- Futbola komandas uzbrucējs sadūrās ar pretinieka vārtsargu.
- Durvīs sadurties ar pretimnācēju.
- Slēpojot kalnos, sadurties ar citu slēpotāju.
2.Nejauši, pēkšņi satikt (kādu), nonākt saskarē (ar kādu).
PiemēriSadurties ar paziņu.
- Sadurties ar paziņu.
- Darbā nākas sadurties ar dažādiem cilvēkiem.
3.formā: trešā persona Atrasties cieši klāt (kam); saskarties.
PiemēriMājas siena saduras ar sētu.
- Mājas siena saduras ar sētu.
- Zemesgabala stūris saduras ar pilsētas robežu.
4.Nokļūt, būt pretrunīgās, arī cīņas attieksmēs.
PiemēriApspriešanā sadūrās pretēji viedokļi.
- Apspriešanā sadūrās pretēji viedokļi.
- Izrādē saduras raksturi, temperamenti.
- Jaunlatviešu centieni sadūrās ar baltvāciešu interesēm.
4.1.Sastapties (rīcībā, darbībā).
PiemēriSadurties ar pilnīgu neatsaucību.
- Sadurties ar pilnīgu neatsaucību.
- Sadurties ar morāles jautājumiem.
5.Nonākt bruņotā sadursmē.
PiemēriSadurties ar ienaidnieka posteni.
- Sadurties ar ienaidnieka posteni.
- Sadurties ar spēcīgu tanku vienību.
- Sadurties ar pretinieka arjergardu.
6.Durot, saskaroties ar ko asu, savainoties, izraisīt sev sāpes.
PiemēriSadurties ar stikliem.
- Sadurties ar stikliem.
- Sadurties ar ērkšķiem.
- Sadurties ar izmestas šļirces adatu.
Stabili vārdu savienojumiSadurties krūtīs.
- Sadurties krūtīs idioma — ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).