saskarties
saskarties -skaros, -skaries, -skaras, pag. -skāros atgriezenisks, darbības vārds
1.Skart vienam otru, citam citu (par dzīvām būtnēm, to ķermeņu daļām).
PiemēriPirksti saskaras.
1.1.Skart vienam otru, citam citu (par priekšmetiem).
PiemēriJa blakus augošo ābeļu zari saskaras, tie ir jāīsina.
1.2.Atrasties, būt kontaktā (ar kādu priekšmetu, vielu u. tml.).
PiemēriDarbā man nākas saskarties ar bīstamām ķimikālijām.
1.3.Atrasties, arī šķietami atrasties tieši līdzās.
PiemēriZemgales līdzenums rietumos saskaras ar Austrumkursas augstieni.
2.Kļūt tādam, kam izveidojas saskare, arī saskarsme (ar kādu, ko).
PiemēriSaskarties ar grūtībām, problēmām.