saskarties
saskarties -skaros, -skaries, -skaras, pag. -skāros darbības vārds; atgriezenisks
1.Skart vienam otru, citam citu (par dzīvām būtnēm, to ķermeņu daļām).
PiemēriPirksti saskaras.
- Pirksti saskaras.
- Lūpas saskaras skūpstā.
- Darbojoties mūsu rokas saskārās.
1.1.Skart vienam otru, citam citu (par priekšmetiem).
PiemēriJa blakus augošo ābeļu zari saskaras, tie ir jāīsina.
- Ja blakus augošo ābeļu zari saskaras, tie ir jāīsina.
1.2.Atrasties, būt kontaktā (ar kādu priekšmetu, vielu u. tml.).
PiemēriDarbā man nākas saskarties ar bīstamām ķimikālijām.
- Darbā man nākas saskarties ar bīstamām ķimikālijām.
1.3.Atrasties, arī šķietami atrasties tieši līdzās.
PiemēriZemgales līdzenums rietumos saskaras ar Austrumkursas augstieni.
- Zemgales līdzenums rietumos saskaras ar Austrumkursas augstieni.
- Apvāršņa malā debesis saskaras ar jūru.
2.Kļūt tādam, kam izveidojas saskare, arī saskarsme (ar kādu, ko).
PiemēriSaskarties ar grūtībām, problēmām.
- Saskarties ar grūtībām, problēmām.
- Saskarties ar aizspriedumiem.
- Reizēm nākas saskarties ar nelaipniem cilvēkiem.