sadurt
sadurt -duru, -dur, -dur, pag. -dūru transitīvs, darbības vārds
sadūrums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Durot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus.
PiemēriUzbrukumā sadurts jaunietis.
2.Durot radīt caurumus; durot sabojāt.
PiemēriVistu stilbiņus vairākās vietās sadur ar nazi.
3.Durot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
PiemēriSadurt zemē mietiņus plēves siltumnīcai.
3.1.Uzdurt (ko uz kāda priekšmeta) lielākā daudzumā.
PiemēriSadurt vistas gaļu uz iesmiem.
4.Savirzīt ļoti tuvu citu pie cita, arī tā, ka saskaras (ķermeņa daļas, parasti galvas).
PiemēriSadūruši galvas kopā, bērni sačukstas.