durstīt
durstīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds
durstīties darbības vārds; atgriezenisks
1. Vairākkārt durt, bakstīt.
PiemēriDurstīt ar īlenu ādu.
- Durstīt ar īlenu ādu.
- Durstīt ar pildspalvu kartē.
1.1.Vairākkārt durot, veidot (caurumu, robu u. tml.).
PiemēriDurstīt siksnā caurumiņus.
- Durstīt siksnā caurumiņus.
- Durstīt dēlī robus.
2.transitīvs Vairākkārt durot, bakstot, skarot, radīt sāpes, ievainojumu.
PiemēriDurstīt blakussēdētāja sānu ar elkoni.
- Durstīt blakussēdētāja sānu ar elkoni.
- Rugāji durstīja pēdas.
- Rožu ērkšķi dursta pirkstus.
2.1.Asi kairināt (par sniegu, lietu, aukstumu u. tml.).
PiemēriSals dursta vaigus.
- Sals dursta vaigus.
- Krusa un vējš durstīja seju un kailās rokas.
3.intransitīvs; formā: trešā persona Būt dzelošai, līdzīgai atkārtotu, sīku dūrienu radītai sāpju sajūtai; izraisīt šādu sajūtu (par sāpēm).
PiemēriIeelpas laikā plaušās durstīja.
- Ieelpas laikā plaušās durstīja.
- Pakrūtē dursta kā ar adatām.
- Elkonī dursta smeldzīga sāpe.
- pārnestā nozīmē Aizvainojums bērnu durstīja kā ar adatām.