sadurt
sadurt -duru, -dur, -dur, pag. -dūru darbības vārds; transitīvs
sadūrums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Durot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus.
PiemēriUzbrukumā sadurts jaunietis.
- Uzbrukumā sadurts jaunietis.
- Ar īlenu sadurt roku.
- Sadūru kāju ar naglu.
- Sadurt pirkstus uz ērkšķiem.
2.Durot radīt caurumus; durot sabojāt.
PiemēriVistu stilbiņus vairākās vietās sadur ar nazi.
- Vistu stilbiņus vairākās vietās sadur ar nazi.
- Sadurt riepu.
3.Durot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
PiemēriSadurt zemē mietiņus plēves siltumnīcai.
- Sadurt zemē mietiņus plēves siltumnīcai.
3.1.Uzdurt (ko uz kāda priekšmeta) lielākā daudzumā.
PiemēriSadurt vistas gaļu uz iesmiem.
- Sadurt vistas gaļu uz iesmiem.
4.Savirzīt ļoti tuvu citu pie cita, arī tā, ka saskaras (ķermeņa daļas, parasti galvas).
PiemēriSadūruši galvas kopā, bērni sačukstas.
- Sadūruši galvas kopā, bērni sačukstas.