sadurt
sadurt -duru, -dur, -dur, pag. -dūru darbības vārds; transitīvs
sadūrums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Durot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus.
PiemēriUzbrukumā sadurts jaunietis.
2.Durot radīt caurumus; durot sabojāt.
PiemēriVistu stilbiņus vairākās vietās sadur ar nazi.
3.Durot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
PiemēriSadurt zemē mietiņus plēves siltumnīcai.
3.1.Uzdurt (ko uz kāda priekšmeta) lielākā daudzumā.
PiemēriSadurt vistas gaļu uz iesmiem.
4.Savirzīt ļoti tuvu citu pie cita, arī tā, ka saskaras (ķermeņa daļas, parasti galvas).
PiemēriSadūruši galvas kopā, bērni sačukstas.