bužināt
bužināt -inu, -ini, -ina, pag. ināju darbības vārds; transitīvs
1.Viegli skarot, jaukt (matus, dzīvnieka spalvu); viegli paberzēt, piem., galvu.
PiemēriBužināt matus.
- Bužināt matus.
- Bužināt pieri mazajam telēnam.
2.Purinot, cilājot padarīt mīkstāku, mazāk blīvu.
PiemēriBužināt spilvenu.
- Bužināt spilvenu.