Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
lasīt1
lasīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1. Uztvert un saprast rakstu zīmes (kādā tekstā); uztverot un saprotot rakstu zīmes (tekstā), runāt (to).
PiemēriLasīt avīzi, žurnālu, grāmatu.
  • Lasīt avīzi, žurnālu, grāmatu.
  • Bērns jau prot lasīt.
  • Tūristi lasa ielu nosaukumus.
Stabili vārdu savienojumiLasīt balsī; lasīt skaļi. Lasīt korektūru.
1.1.Uztverot un saprotot rakstīto (tekstu), uzzināt (ko no tā), uzzināt, iegūt informāciju, zināšanas (par ko).
PiemēriLasīt par mūziku, medicīnu.
  • Lasīt par mūziku, medicīnu.
  • Par šo notikumu visi ir lasījuši.
2.Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā); mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
PiemēriLasīt lekciju, referātu.
  • Lasīt lekciju, referātu.
  • Lasīt ziņojumu, pārskatu.
  • Lasīt farmakoloģijas kursu, mākslas vēsturi.
2.1.Deklamēt.
PiemēriLasīt dzeju.
  • Lasīt dzeju.
  • Aktieris lasīja tautasdziesmas.
3.Uztvert, saprast (kā) saturu, nozīmi pēc zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem, attēliem u. tml.
PiemēriLasīt rasējumu, notis.
  • Lasīt rasējumu, notis.
  • Mednieks lasīja zvēru pēdas sniegā.
3.1.pārnestā nozīmē Uztvert, interpretēt (daiļdarbu, mākslas darbu).
PiemēriDiriģents temperamentīgi lasa partitūru.
  • Diriģents temperamentīgi lasa partitūru.
4.Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
PiemēriLasīt kāda skatienā prieku, bailes.
  • Lasīt kāda skatienā prieku, bailes.
  • Viņa acīs varēja lasīt labsirdību.
Stabili vārdu savienojumiLasīt (kāda) domas. Lasīt dvēselē.
Stabili vārdu savienojumiLasīt kā (atvērtā) grāmatā. Lasīt lekciju. Lasīt morāli. Lasīt sprediķi. Lasīt starp rindām.