izmācīt
izmācīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Mācot sagatavot (darbam kādā profesijā).
PiemēriIzmācīt jaunekli par celtnieku.
1.1.Iemācīt (ko darīt); sagatavot (kādas darbības veikšanai).
PiemēriVecmāmiņa izmācīja meiteni adīt.
1.2.Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteiktas iemaņas.
PiemēriIzmācīt suni dot ķepu.
2.Panākt, būt par cēloni, ka iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
PiemēriGan dzīve tevi izmācīs!