izmaisīt
izmaisīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Maisot (vienmērīgi) sajaukt; samaisīt.
PiemēriIzmaisīt biezputru.
- Izmaisīt biezputru.
- Izmaisīt javu.
- Ievārījumu izmaisa ar koka karoti.
1.1.Maisot izšķīdināt, izkausēt.
PiemēriIzmaisīt cukuru tējas glāzē.
- Izmaisīt cukuru tējas glāzē.
2.sarunvaloda Izstaigāt, izbraukāt (piem., ko meklējot).
PiemēriIzmaisījām visu tirgu, kamēr atradām vajadzīgo.
- Izmaisījām visu tirgu, kamēr atradām vajadzīgo.