izmācīties
izmācīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Mācoties tikt sagatavotam (kādai profesijai); mācoties kļūt par ko.
PiemēriIzmācīties par juristu, skolotāju, žurnālistu.
- Izmācīties par juristu, skolotāju, žurnālistu.
- Izmācīties par pavāru, šoferi, daiļdārznieku.
- Izmācīties kādu amatu.
2.Sagatavot (mācību priekšmetu); izpildīt mācību priekšmetā uzdoto.
PiemēriIzmācīties matemātiku, angļu valodu.
- Izmācīties matemātiku, angļu valodu.
- Vai tu visu esi izmācījies?
- Mājās bērns nav varējis izmācīties.