izlutināt
izlutināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
izlutināties darbības vārds; atgriezenisks
1.Lutinot atradināt no grūtībām, padarīt (kādu) ļoti izvēlīgu, kaprīzu.
PiemēriIzlutināts bērns.
- Izlutināts bērns.
- Izlepusi un izlutināta meitene.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) atradinās no grūtībām, pierod pie ļoti labvēlīgas, saudzīgas izturēšanās.
PiemēriBezrūpīgā bērnība izlutinājusi jauno paaudzi.
- Bezrūpīgā bērnība izlutinājusi jauno paaudzi.
- Vīriešu uzmanības izlutināta sieviete.