izlutināt
izlutināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
izlutināties atgriezenisks, darbības vārds
1.Lutinot atradināt no grūtībām, padarīt (kādu) ļoti izvēlīgu, kaprīzu.
PiemēriIzlutināts bērns.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) atradinās no grūtībām, pierod pie ļoti labvēlīgas, saudzīgas izturēšanās.
PiemēriBezrūpīgā bērnība izlutinājusi jauno paaudzi.