Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izlūks
izlūks vīriešu dzimte, lietvārds
izlūce dsk. ģen. -ču vīriešu dzimte, lietvārds
1.Izlūkdienesta darbinieks; spiegs.
PiemēriĀrvalstu izlūki.
1.1.formā: vīriešu dzimte Cilvēks, kas izlūko (1).
PiemēriJūras dzelmju izlūks.