izlūkot
izlūkot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Izpētīt (piem., apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
PiemēriIzlūkot naftas atradni, labākās zvejas vietas.
1.1.Apskatīt, izskatīt.
PiemēriIzlūkot visus bēniņus.
2.Ievākt slepeni (piem., militāra rakstura) ziņas.
PiemēriIzlūkot pretinieka galvenās aizsargpozīcijas.