izjaukt
izjaukt -jaucu, -jauc, -jauc, pag. -jaucu transitīvs, darbības vārds
1.Sadalot atsevišķās daļās (piem., izārdot, salaužot, sagraujot), likvidēt.
PiemēriIzjaukt baļķu sienu, pārsegumus.
1.1.Sadalīt sastāvdaļās (piem., ierīci, mehānismu).
PiemēriIzjaukt šujmašīnas mehānismu.
2.Padarīt nekārtīgu, sajaukt.
PiemēriIzjaukt frizūru, matus.
3.Panākt, ka nenotiek vai sabojāt (kādu norisi, pasākumu).
PiemēriIzjaukt kāzas, viesības.
3.1.Panākt, ka izbeidzas, izzūd (piem., attiecības starp cilvēkiem).
PiemēriIzjaukt draudzību.
3.2.Panākt, ka izbeidz pastāvēt (cilvēku vienota kopa).
PiemēriIzjaukt ģimeni.
3.3.Panākt, ka izbeidzas (kāds stāvoklis).
PiemēriIzjaukt ierasto kārtību.