izjukt
izjukt 3. pers. -jūk, pag. -juka intransitīvs, darbības vārds
1.Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piem., lūstot, brūkot, plīstot).
PiemēriIzjukt gabalu gabalos.
1.1.Sašķīst, pārvērsties mīkstā masā.
PiemēriIlgi vāroties, kartupeļi izjūk.
1.2.Zaudēt līdzšinējo kārtību, sakārtojumu.
PiemēriIzjukusi ziedu kompozīcija.
1.3.Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
PiemēriDzērvju kāsis izjūk.
2.Nenotikt, nerealizēties vai tikt sabojātam (par norisi, pasākumu).
PiemēriSanāksme dalībnieku trūkuma dēļ izjuka.
2.1.Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopu).
PiemēriPēc vairākiem gadiem ģimene izjuka.
2.2.Izbeigties, izzust (piem., par attiecībām starp cilvēkiem).
PiemēriDraudzība izjuka.
Stabili vārdu savienojumiKā kāršu namiņš (sabrūk, izjūk u. tml.).