izjukt
izjukt 3. pers. -jūk, pag. -juka darbības vārds; intransitīvs
1.Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piem., lūstot, brūkot, plīstot).
PiemēriIzjukt gabalu gabalos.
- Izjukt gabalu gabalos.
- Ķeblis no smaguma izjūk.
- Jau pēc mēneša zābaki bija izjukuši.
1.1.Sašķīst, pārvērsties mīkstā masā.
PiemēriIlgi vāroties, kartupeļi izjūk.
- Ilgi vāroties, kartupeļi izjūk.
- Ābolus vāra, līdz tie ir mīksti, izjukuši.
1.2.Zaudēt līdzšinējo kārtību, sakārtojumu.
PiemēriIzjukusi ziedu kompozīcija.
- Izjukusi ziedu kompozīcija.
- Grāmatu kaudze nesot izjuka.
- Sapīt izjukušo bizi.
1.3.Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
PiemēriDzērvju kāsis izjūk.
- Dzērvju kāsis izjūk.
- Ierinda izjukusi.
2.Nenotikt, nerealizēties vai tikt sabojātam (par norisi, pasākumu).
PiemēriSanāksme dalībnieku trūkuma dēļ izjuka.
- Sanāksme dalībnieku trūkuma dēļ izjuka.
- Iecerētā pastaiga izjuka.
- Koncerts izjuka.
2.1.Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopu).
PiemēriPēc vairākiem gadiem ģimene izjuka.
- Pēc vairākiem gadiem ģimene izjuka.
- Aizejot vienam dalībniekam, rokmūziķu grupa izjuka.
2.2.Izbeigties, izzust (piem., par attiecībām starp cilvēkiem).
PiemēriDraudzība izjuka.
- Draudzība izjuka.
- Stāstā parādīts, kā izjūk divu jauniešu mīlestība.
Stabili vārdu savienojumiKā kāršu namiņš (sabrūk, izjūk u. tml.).
- Kā kāršu namiņš (sabrūk, izjūk u. tml.) idioma — saka par to, kas pēkšņi beidz pastāvēt, ātri izjūk, jo tam nav bijis reāls pamats.