izjāt
izjāt -jāju, -jāj, -jāj, pag. -jāju darbības vārds; intransitīvs
izjāties darbības vārds; atgriezenisks
izjājiens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Jāšus izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
PiemēriIzjāt no meža.
1.1.Jāšus doties (kur, kādā nolūkā).
PiemēriIzjāt līdz ezeram.
1.2.transitīvs Jājot (uz zirga), izvest (to no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzjāt zirgus no aploka.