sadauzīt
sadauzīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Dauzot sasmalcināt; dauzot sašķelt, saplēst.
PiemēriIzžuvušā māla gabalus sadauza ar koka āmuru.
- Izžuvušā māla gabalus sadauza ar koka āmuru.
- Smalki sadauzīt zemesriekstus.
- Sadauzīt gailējošās pagales.
- Sadauzīt krājkasīti.
1.1.Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, pakļaujot triecienam, sabojāt, padarīt nelietojamu.
PiemēriĶieģeļu kravā daudzi ir sadauzīti.
- Ķieģeļu kravā daudzi ir sadauzīti.
- Avārijā sadauzīt automašīnu.
- Nejauši sadauzīt lampas kupolu.
1.2.Būt par cēloni tam, ka (kas) ar triecienu (vai triecieniem) tiek sabojāts, padarīts nelietojams.
PiemēriVairākus automobiļus sadauzījuši krītošie koki.
- Vairākus automobiļus sadauzījuši krītošie koki.
- Vētra jahtu sadauzīja.
2.Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu.
PiemēriKlūpot sadauzīt ceļgalu.
- Klūpot sadauzīt ceļgalu.
- Sadauzīt elkoni.
- Sadauzīt gurnu pret galda stūri.
2.1.Sitot savainot (cilvēku, ķermeņa daļu).
PiemēriSadauzīt vienos zilumos.
- Sadauzīt vienos zilumos.
- Sadauzīt degunu.