sadēdēt
sadēdēt -dēdu [-dȩ̃du], -dēdi, -dēd [-dȩ̃d], pag. -dēdēju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Sadrupt, sairt fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu ietekmē.
PiemēriSadēdējis iezis.
- Sadēdējis iezis.
- Stipri sadēdējis granīta akmens.
- Sadēdējuši dolomīti.
1.1.Laika gaitā kļūt nestipram, sabojāties.
PiemēriSadēdējusi ēkas siena.
- Sadēdējusi ēkas siena.
- Sadēdējis betona pālis.
- Dzija šķeterē sadēdējusi.
- Sadēdējusī aukla viegli trūkst.
2.Kļūt vājam, nespēcīgam, ļoti panīkt.
PiemēriSadēdēt vienai starp svešiem cilvēkiem.
- Sadēdēt vienai starp svešiem cilvēkiem.
- Sadēdēt ieslodzījumā.