sadarīt
sadarīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt.
PiemēriKo lai sadara rudens vakaros?
2.Paveikt (parasti daudz); izdarīt (parasti daudz nevēlama).
PiemēriLīdz vakaram visus darbus sadarīju.