likt2
likt lieku, liec, liek, pag. liku transitīvs, darbības vārds
1.Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko).
PiemēriLikt piecelties.
Stabili vārdu savienojumiLikt sveicināt.
1.1.Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt).
PiemēriLikt ilgi gaidīt atbildi.
Stabili vārdu savienojumiLikt trūkties (kādam). Nelikt lūgties.
1.2.Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
PiemēriLikt nojaust patiesību.
Stabili vārdu savienojumiLikt just.
2.formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
PiemēriSkats, kas lika uz brīdi apstāties.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
PiemēriVēja pūsma liek nolīt dzeltenam lapu lietum.
Stabili vārdu savienojumiKā likts. Klāt kā likts. Lika (drusku) pagaidīt! Likt sevi manīt.