likt2
likt lieku, liec, liek, pag. liku darbības vārds; transitīvs
1.Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko).
PiemēriLikt piecelties.
- Likt piecelties.
- Likt samaksāt soda naudu.
- Likt izstāstīt patiesību.
- Likt aizvērt logu.
- Darīt, ko liek.
Stabili vārdu savienojumiLikt sveicināt.
- Likt sveicināt sarunvaloda — sūtīt sveicienus ar kādu starpnieku.
1.1.Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt).
PiemēriLikt ilgi gaidīt atbildi.
- Likt ilgi gaidīt atbildi.
- Likt sevī ieklausīties.
- Likt citiem ciest.
Stabili vārdu savienojumiLikt trūkties (kādam). Nelikt lūgties.
- Likt trūkties (kādam) sarunvaloda — sarāt (kādu), izteikt rājienu (kādam).
- Nelikt lūgties — ātri piekrist ko darīt.
1.2.Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
PiemēriLikt nojaust patiesību.
- Likt nojaust patiesību.
- Mēģināt likt saprast.
- Likt manīt.
Stabili vārdu savienojumiLikt just.
- Likt just — likt saprast (ko).
2.formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
PiemēriSkats, kas lika uz brīdi apstāties.
- Skats, kas lika uz brīdi apstāties.
- Katrs troksnītis lika satrūkties.
- Gaišums mākoņos lika nojaust, kur atrodas saule.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
PiemēriVēja pūsma liek nolīt dzeltenam lapu lietum.
- Vēja pūsma liek nolīt dzeltenam lapu lietum.
Stabili vārdu savienojumiKā likts. Klāt kā likts. Lika (drusku) pagaidīt! Likt sevi manīt.
- Kā likts sarunvaloda — noteikti, bez šaubām.
- Klāt kā likts idioma — saka, ja ieradīsies nekavējoties, īstajā brīdi, noteikti.
- Lika (drusku) pagaidīt! sarunvaloda — izsaucas, paužot, ka nedarīs to, ko (kāds) gaida, vēlas, pavēl.
- Likt sevi manīt — 1. Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību.2. Būt tādam, kas piesaista uzmanību.3. Izraisīt kādas sekas (piem., par parādību, notikumu).