Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam likt.

Atrasts vārdos (64):

Atrasts etimoloģijās (44):

No franču accise, kam pamatā latīņu assidere 'uzlikt, noteikt'. (šķirklī akcīze)
2014. gada 8. oktobra sēdē Latviešu valodas ekspertu komisija vārdu makaronbiskvīts un salikteni mandeļu bezē ieteica kā analogu franču macarons, angļu macaroon. (šķirklī makaronbiskvīti)
No itāļu gamba 'kāja' (dare il gambetto 'aizlikt kāju priekšā'). (šķirklī gambīts)
No grieķu bibliothēkē (biblion 'grāmata' un thēkē 'krātuve, noliktava'). (šķirklī bibliotēka)
No latīņu deponere 'nolikt drošībā'. (šķirklī deponēt)
No latīņu depositum 'noliktais'. (šķirklī depozīts)
Darbības vārds dibināt līdz 19. gs. lietots ar nozīmi 'likt (celt) uz pamata, pamatot'. 19. gs. 60. gados Atis Kronvalds šo vārdu attiecināja arī uz sabiedrisku pasākumu izveidošanu. (šķirklī dibināt)
No krievu экспонат, kam pamatā latīņu exponatus 'nolikts apskatei'. (šķirklī eksponāts)
No franču fatalisme, kam pamatā latīņu fatalis 'liktenīgs'. (šķirklī fatālisms)
No franču fée, kam pamatā latīņu fatum 'liktenis'. (šķirklī feja)
No latīņu fortuna 'liktenis, nejaušība, veiksme'. (šķirklī fortūna)
No vācu Fusel 'slikts degvīns'. (šķirklī fūzelis)
No Bībeles leģendas par dzīvnieku (kazu, āzi), kam simboliski tika uzlikti visas tautas grēki. (šķirklī grēkāzis)
No grieķu kakophōnia 'slikta skanēšana'. (šķirklī kakofonija)
No sanskrita karman 'darbība; liktenis'. (šķirklī karma)
No viduslejasvācu kaste 'noliktava, lāde'. Latviešu valodā vārds sākotnēji lietots ar nozīmi 'cietums'. (šķirklī kaste)
Apvidvārdu klātiene 20. gs. 30. gados J. Endzelīns ieteicis salikteņa klātbūtne aizstāšanai. 40. gados to sāka attiecināt uz mācību veidu. (šķirklī klātiene)
No latīņu componere 'salikt kopā, sastādīt'. (šķirklī komponēt)
No vācu Komponist, kam pamatā latīņu componere 'likt kopā'. (šķirklī komponists)
No vācu Konditor, kam pamatā latīņu condire 'pielikt garšvielas, ievārīt'. (šķirklī konditors)
No franču magasin, itāļu magazzino, kam pamatā arābu mahzan 'noliktava'. (šķirklī magazīna)
No itāļu malaria, mala aria 'slikts gaiss', jo senāk domāja, ka slimību rada slikts gaiss purvainās vietās. (šķirklī malārija)
No franču péjoratif, kam pamatā latīņu peior 'sliktāks'. (šķirklī pejoratīvs)
No grieķu moira 'liktenis'. (šķirklī moiras)
No franču multiple, kam pamatā latīņu multiplus 'salikts, daudzkārtējs'. (šķirklī multipls)
No latīņu pessimus 'vissliktākais'. (šķirklī pesimisms)
No lejasvācu pravest, kam pamatā latīņu praepositus 'nolikts priekšā'. (šķirklī prāvests)
No viduslaiku latīņu praemissa (proposita) 'priekšā likts' (priekšlikums). (šķirklī premisa)
No latīņu praepositio, praeponere 'nolikt priekšā'. (šķirklī prepozīcija)
No franču pointiller 'punktēt, likt punktu'. (šķirklī puantilisms)
No latīņu residentia (residere 'palikt uz vietas, uzturēties'). (šķirklī rezidence)
No franču synthépon, synthé un -pon, kam pamatā latīņu pōnere '(ie)likt, uzlikt'. (šķirklī sintepons)
No franču système, kam pamatā grieķu systēma 'no daļām kopā saliktais, veselais'. (šķirklī sistēma)
No angļu spleen 'liesa, slikts garastāvoklis', kam pamatā grieķu splēn 'liesa'. (šķirklī splīns)
No latīņu substituere 'likt kā vietā, aizstāt'. (šķirklī substituēt)
No latīņu substitutus 'nolikts kā vietā'. (šķirklī substitūts)
No angļu support 'atbalsts', franču support 'paliktnis', kam pamatā latīņu supportare 'turēt'. (šķirklī suports)
No japāņu valodas vārda ar burtisku nozīmi 'salikšana, tas, kas tiek salikts'. (šķirklī tatami)
No angļu teenager (-teen 'salikteņa daļa skaitļiem no 13 (thirteen) līdz 19 (nineteen)' un -age 'vecums'). (šķirklī tīneidžers)
No grieķu triptychos 'trīskārtīgi salikts'. (šķirklī triptihs)
No vācu Proklise, kam pamatā grieķu proklinein 'nolikt uz priekšu'. (šķirklī proklīze)
No grieķu lanthanein 'palikt nemanītam'. (šķirklī lantāns)
Interneta projektu izstrādātāja Lerija Sangera (Larry Sanger) radīts vārds, saliktenis no wiki (kam pamatā havajiešu wikiwiki 'ātri') un angļu enciklopedia 'enciklopēdija'. (šķirklī Vikipēdija)
No itāļu brutto 'slikts, netīrs'. (šķirklī bruto)

Atrasts normatīvajos komentāros (10):

Atrasts vārdu savienojumos (200):

Atrasts skaidrojumos (200):

ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.) (palikt) tukšā, neiegūstot cerēto; (palikt) kaunā.
aizsēdināt Aicināt, arī likt nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
laist uguni klāt aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
aizķerties Aizkavēties; palikt (kādā vietā).
uzkārties Aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
aizkabināt Aizlikt (aiz kā).
aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā.
aizmest Aizlikt, aizkabināt (aiz kā).
rājiens Aizrādījums, arī nosodījums (piem., par slikti paveiktu vai nepaveiktu darbu, neatbilstošu uzvedību).
iesaldēt Aizturēt, uz kādu laiku atlikt (kā) īstenošanu.
pamatakmens Akmens, kas svinīgā ceremonijā tiek likts kādas būves pamatā (sākot tās celtniecību).
pēdiņa Apavos ievelkams papildu ieliktnis pēdas formā.
pārēsties Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), justies slikti.
apsprādzēt Aplikt (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt (važās).
pārsiet Aplikt (brūci, ievainoto ķermeņa daļu) ar pārsēju.
ievākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem apvāku; apvākot.
apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem apvāku.
apvīt Aplikt (ko savītu) ap ko, kam apkārt.
apkraut Aplikt (piem., ar nodokļiem).
apgredzenot Aplikt ap putna kāju īpašu gredzenu, lai izsekotu (tā) migrācijai.
aplikties Aplikt sev (ko apkārt).
apkārties Aplikt sev apkārt, uzkārt sev vairākus priekšmetus.
apkārties Aplikt sev pārāk daudz rotu.
apjozt Aplikt, apsiet, apņemt (jostu, siksnu, saiti u. tml. ap ko).
noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku (kur).
izmest enkuru apmesties, palikt uz dzīvi (kur).
nomesties Apmesties; palikt (kur) pastāvīgi vai uz kādu laiku.
aizķerties Aprauties; palikt neizteiktam.
piesēdināt Apsēdinot likt (kādam) darīt ko tādu, kas veicams sēžot.
saņemt Aptvert, apņemt (ko ar rokām); salikt (kur rokas) kopā.
atriebt Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebties Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
iegriezt Apzināti nodarīt (kādam) ko sliktu, ļaunu.
aizsaukt Ar aicinājumu, rīkojumu likt ierasties.
elektrokārs Ar elektromotoru darbināms transportlīdzeklis, ko parasti izmanto kravu pārvietošanai noliktavās, ražošanas uzņēmumos u. tml.
nicināt Ar izteiktu nepatiku attiekties (pret ko), atzīstot (to) par nepieņemamu, sliktu u. tml.
uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur).
iesūtīt Ar noteiktu uzdevumu likt doties (kur); ar noteiktu uzdevumu iesaistīties (kādā organizācijā).
izraidīt Ar rīkojumu, pavēli likt doties prom (no kurienes); likt atstāt (telpu, teritoriju).
nodarīt Ar savu izturēšanos izraisīt (ko sliktu) – par dzīvniekiem.
izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt (asi) reaģēt, pamudināt (uz pretdarbību, cīņu).
pārveidot pasauli ar savu rīcību censties darīt labu, izmainīt to, kas ir slikts, nepareizs.
nodarīt Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
ietrenkt Ar stingrību, kategoriskiem vārdiem likt ievirzīties (kur iekšā).
ietriekt Ar stingrību, kategoriskiem vārdiem likt ievirzīties (kur iekšā).
nomest Ar strauju kustību nevērīgi nolikt, novietot.
pārsviest Ar strauju kustību novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
pagrūst kāju priekšā ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā.
pārmest Ar strauju kustību, vēzienu novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
apmest Ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt).
apsviest Ar sviedienu aplikt (ap ko, kam apkārt).
uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
izmest Ar varu izgrūst (piem., no kādas telpas); likt atstāt, atbrīvot (telpu, dzīvokli).
izsviest Ar varu izgrūst (piem., no kādas telpas); rupji likt atstāt (piem., kādu telpu); izmest.
drausmīgs Ārkārtīgi slikts (par priekšmetu, parādību).
regresija Atgriešanās agrākā attīstības stadijā; pasliktināšanās.
pārlādēt Atjaunot, arī izveidot, pārlikt vēlreiz no jauna (piem., programmatūru, fotogrāfijas datorā); pārlikt (datus, informāciju), piem., no vienas datora programmas uz otru.
jo Atkārtojumā "jo – jo": saista salikta teikuma daļas, norādot uz salīdzinājumu.
pieķert Atklāt (kādu), kas dara ko sliktu; pārsteigt (kādu) nevēlamā, nosodāmā rīcībā.
atlikties Atlikt.
nonīkt Atrodoties sliktos apstākļos, kļūt vārgam, nespēcīgam un aiziet bojā.
atsijāt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
vētīt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
izsijāt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
vētīt graudus no sēnalām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
notēlot Atveidot imitējot, atdarinot; izlikties.
attālināt Atvirzīt, atlikt (ko) uz vēlāku laiku; būt par cēloni, ka (kas) tiek atvirzīts, atlikts uz vēlāku laiku.
atdalīties Atvirzīties, doties prom (no kāda kopuma); aiziet un palikt savrup.
vājš Atzīme sliktu sekmju vērtējumam (2 – piecu ballu sistēmā); atzīme vāju sekmju vērtējumam (3 – desmit ballu sistēmā).
pārspīlēt Atzīt (ko) par lielāku, nozīmīgāku, nekā tas ir patiesībā; atspoguļot, parādīt (ko) neatbilstoši īstenībai – pārāk labi vai pārāk slikti.
verbēna Augs ar plūksnainām lapām un baltiem, ziliem, violetiem vai sārtiem smaržīgiem ziediem saliktās ziedkopās.
providence Augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus, arī kaut kā iepriekšēja nolemtība.
pārgājība Automašīnas spēja virzīties uz priekšu pa šķēršļotu un sliktu ceļu vai bezceļu.
apvidus automobilis automobilis, kas piemērots braukšanai pa sliktiem ceļiem vai pilnīgos bezceļa apstākļos.
šūpuļsols Balstam pārlikta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
nevalodas Baumas, tenkas; sliktas runas.
iebāzt Bāžot ielikt, ievirzīt (kur iekšā).
aizbāzt Bāžot novietot (kur), aizlikt (aiz kā).
Dieva ziņā bez uzraudzības; likteņa varā.
raustīt Bieži likt (kādam) mainīt nodarbošanos, darbības virzību, vietu.
sarkanie spīķeri bijušo noliktavu ēku komplekss Rīgā.
saslānīt Blīvi salikt, sakraut.
ķīpa Blīvi sapresēts, blīvi salikts (kā) sainis.
likteņa stunda brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis.
metieris Burtlicis, kas slejās saliktu tekstu sadala lappusēs; aplauzējs.
šķist Būt (subjektīvam, arī maldīgam) priekšstatam, uzskatam (par ko); likties.
likt sarkt būt izdarītam slikti, neveiksmīgi, nepareizi u. tml.
nodarīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izraisās (kas slikts, nevēlams).
vilkties astē būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā; atpalikt.
nīkuļot Būt tādam, kas darbojas slikti, nesekmīgi; neattīstīties.
atlikt Būt, palikt kāda rīcībā; palikt vēl ko iet, braukt.
liktenība Būtisks, nozīmīgs apstākļu kopums, sagadīšanās; liktenis.
trinītis Celtniecībā – dēļu segums no reti liktiem dēļiem, kuru starpas nosegtas ar otru dēļu kārtu.
lavierēt Censties izvairīties no sadursmēm, asumiem, konfliktiem, apiet šķēršļus un grūtības.
bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast; slēpt.
spiest stūrī censties panākt, lai (kāds) ko dara, rīkojas sev par sliktu.
zemlikas Cienasts mirušo gariem; arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts.
iespiest Cieši ielikt (rokā), panākt, ka paņem (rokā).
iespiest Cieši ielikt, ievirzīt (ķermeņa daļu).
spīdzināšana Cilvēka mocīšana, lai liktu tam atzīties vai sniegt liecību.
neģīmis Cilvēka seja, kad viņš slikti izskatās, pārvērsta sejas izteiksme (slikta garastāvokļa, alkohola reibuma u. tml. dēļ).
pesimists Cilvēks, kam raksturīga nomāktība, bezcerība, arī tieksme jebkurā situācijā sagaidīt sliktāko iznākumu.
nepraša Cilvēks, kam trūkst zināšanu, prasmes (piem., kā veikšanai); cilvēks, kas (ko) dara slikti, nemākulīgi.
grēka gabals cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
grēka pagale cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
kurls Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
advokāts Cilvēks, kas strīdā vai konfliktā ļoti aizstāv kādu.
fatālists Cilvēks, kas tic iepriekš nolemtam un nenovēršamam liktenim.
zemcilvēks Cilvēks, kurš (piemēram, kādu pazīmju, īpašību dēļ) tiek uzskatīts par sliktāku, nepilnvērtīgāku nekā citi.
bada dzeguze cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
badadzeguze Cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
karš Cīņa, konflikts.
suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs liels indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem saliktos čemuros.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs vidējs vai liels indīgs lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu, dobu stumbru, spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros [Aethusa cynapium].
ekspozīcija Daiļdarba daļa, kurā raksturoti apstākļi un personu attieksmes līdz galvenās darbības, konflikta sākumam.
dramatisms Darbības sasprindzinātība, asu konfliktu strauja attīstība (mākslas darbā).
perfekts Darbības vārda laika forma – pagātnē pabeigta darbība, kuras rezultāts turpinās tagadnē; saliktā tagadne.
kauzatīvs verbs darbības vārds, kas izsaka darbības vai stāvokļa ierosinājumu (dzirdīt – likt dzert).
rakt bedri (kādam) darīt kādam ļaunu, (kādam) slepeni darīt sliktu.
rokas smērēt darīt ko sliktu, noziedzīgu.
dīdīt Darīt nemierīgu, nelikt mierā.
graut Darīt sliktu, ļoti kaitēt.
rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, izcelt (kā) sliktās īpašības, mīnusus.
licējs Darītājs --> likt [1].
vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
vērmele Daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās, kuru lieto kā ārstniecības augu un garšaugu [Artemisia absinthium].
vārnkāja Daudzgadīgs vidēja lieluma rožu dzimtas augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām [Comarum palustre].
vērpe Deformācija, kas rodas stienī, ja tā galam pielikts spēku pāris, kura spēka moments ir paralēls stieņa asij.
ieliktnītis Dem. --> ieliktnis.
pašvaks Diezgan slikts, ne visai labs.
norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, pavēli, likt (kādam ko darīt, veikt), nosūtīt (kādā uzdevumā).
izrīkot Dodot rīkojumu, likt (kādam) ko darīt.
tēmēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, manīt (kādam ko); mērķēt (2).
mērķēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, manīt (kādam ko).
dēties Doties, likties; palikt.
traģēdija Dramatiska luga, kurā attēloti asi konflikti, lieli pārdzīvojumi, ciešanas, bieži – varoņa bojāeja; attiecīgais drāmas žanrs.
pa labam draudzīgi, bez konfliktiem.
piedurt Durot (ar ko asu) cieši pielikt, piespiest (pie kā, kam klāt).
vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks gandrīz neuztver parastā skaļuma runu.
dzīvot puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
palikt puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
iemīt Ejot ielikt (kāju kur).
nest Ejot, virzoties pārvietot, nogādāt (ko rokā vai rokās paņemtu, kur ievietotu, uzliktu uz pleca, muguras u. tml.).
voltampēru raksturlīkne elektronikā bieži izmantojams grafiks, kas attēlo caur divizvadu ierīci plūstošās strāvas atkarību no tai pieliktā sprieguma.
dūša Fiziskā pašsajūta (parasti slikta), piem., kuņģī, sirds apvidū.
grūtums Fiziskas ciešanas; slikta pašsajūta.
pārgaismot Fotografējot pieļaut pārāk intensīvu gaismas iedarbību un iegūt sliktas kvalitātes attēlu.
pārliktnis Garena detaļa, kas horizontāli pārlikta vertikāliem galiem; sporta spēļu vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
nomuļļāt Gausi, neprasmīgi strādājot, panākt, ka (kas) nerealizējas vai tiek īstenots sliktā kvalitātē.
aizglaust Glaužot aizlikt (aiz kā).
mērcēt Gremdēt, likt (ko) kādā vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu.
ozolīte Gundegu dzimtas lakstaugs ar trīsdaļīgām saliktām lapām, (parasti) ziliem vai violetiem piltuvveida ziediem.
kapsula Hermētiska kamera, kabīne; ieapaļas formas noslēgts trauks, detaļa, ieliktnis u. tml.
iespraust Iebāzt, ielikt (šaurā vietā, spraugā).
iemūrēt Ieglabāt, ielikt u. tml. mūrējumā.
saspeķot Iegriezuma vietās (cepamam, sautējamam gaļas gabalam) ielikt, iespiest (parasti viscaur), speķa, sīpolu, ķiploku, burkānu u. tml. gabaliņus.
ievietot Iekārtot, likt uzturēties (piem., ārstniecības vai audzināšanas iestādē).
nekrist Iekļauties; neatpalikt no citiem.
ieklāt Iekrāsot; uzlikt un izkliedēt krāsu (kur).
ielādēt Ielikt fotoaparātā (filmu).
ieģipsēt Ielikt ģipša šinā (ķermeņa daļu).
saželēt Ielikt matos želeju.
iespeķot Ielikt speķa gabaliņus (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
iekabināt Ielikt, iekārt (piem., āķī, cilpā).
ielādēt Ielikt, ievirzīt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu; iepildīt (piem., šaujampulveri, sprāgstvielu).
iegrūst Ielikt, noglabāt tā, ka nevar atrast.
likt iekšā ielikt.
turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā; būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām.
saplūst Ieplūst un palikt (kur).
arsenāls Ieroču un munīcijas noliktava.
proponēt Ierosināt, ieteikt, likt priekšā, piedāvāt (ideju, teoriju, rīcības plānu u. tml).
nodarbināt Iesaistīt darbā, dot iespēju strādāt; likt darīt (ko).
ņemt Iesaukt (armijā), likt pildīt karavīra pienākumus.
ietupināt Iesēdināt tupus, likt iesēsties sēdēšanai neērtā vietā.
bāze Iestāde, noliktava, ēku komplekss u. tml., kas apgādā (ko) ar materiālajiem resursiem vai nodrošina noteikta veida pakalpojumus.
iestrēgt Ietriecoties (kur iekšā), neizvirzīties cauri, palikt iekšā.
iesakņoties Ilgāku laiku palikt, iedzīvoties (kādā vietā).
izmocīties Ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti.
iegulties Ilgstoši atrasties (veikalā, noliktavā u. tml.) – parasti par preci, ko nepērk, nepieprasa; iegult (4).
nīkt Ilgstoši atrodoties sliktos apstākļos, pamazām iet bojā.
iemarinēt Ilgstoši, nepamatoti atlikt, aizkavēt (piem., jautājuma atrisināšanu).
parādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
čūlāt Izdalot slapjumu, slikti degt.
velns Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem); arī slikts, nevēlams, nepiemērots.
pastrādāt Izdarīt (parasti ko sliktu, nosodāmu).
(iz)gāzt podus izdarīt ko sliktu, uzvesties, izrunāties tā, kā nevajag.
noziegties Izdarīt noziegumu vai ko sliktu, nosodāmu.
nogrēkoties Izdarīt pārkāpumu, arī ko nosodāmu, sliktu.
izārdīt Izjaukt, izvandīt (ko saliktu, sakārtotu).
sabojāt Izjaukt, pasliktināt.
samaitāt Izjaukt, pasliktināt.
izkārt Izlikt ārā un ļaut karāties.
pievērt acis izlikties (ko) neredzam, nemanām.
aizvērt acis Izlikties (ko) neredzam, nemanām.
tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
piemiegt acis izlikties kaut ko neredzam, nepamanām.

Atrasts piemēros (200):

vieds ..bija viedas sievas, kuras, redzot jaundzimušo, varēja jau pateikt, kāds būs bērna liktenis.
šķērsenisks ..istabā .. Billes gulteli vajadzēja pagriezt šķērseniski, citādi nebija, kur likt.
tulkot ..sapņiem piešķirām lielu nozīmi – tulkojām tos sakarā ar mūsu likteni..
tūdaliņ ..uz tik slikta ceļa viņš tūdaliņ iestigtu dubļos..
sabiedrotais ..vientulība vecam cilvēkam ir slikts sabiedrotais.
pagriezties "Ja liktenis būtu pagriezies citādi, Kārlis varbūt mācītos augstās skolās.."
līmenisks "Ja tīk, vari likties līmeniski tanī zvilnī un skaitīt četrstūrus griestos."
virpot A. Ušpeļa virpotās māla vāzes un krūzes tika liktas ceplī.
žūt Ābolus var likt žūt cepeškrāsnī.
ieliktnis Aizdarīt spraugu ar koka ieliktni.
priekšā Aizlikt acīm priekšā rokas.
bomis Aizlikt ceļam priekšā bomi.
šķērsis Aizlikt ceļam priekšā šķērsi.
aizlikt Aizlikt durvīm priekšā ķēdi.
aizlikt Aizlikt krēslus aiz galda.
aizlikt Aizlikt kūts logus ar salmiem.
aizlikt Aizlikt piecus latus par teātra biļeti.
priekš Aizlikt roku priekš acīm.
aizlikt Aizlikt spilvenu aiz muguras.
aizlikt Aizlikt stropa skreju.
slikts Aizmirst slikto.
vagarēt Aizņemtības dēļ slikti viņu vagarēju.
aizplombēt Aizplombēt noliktavu.
aiztikt Aiztikt uz letes noliktās grāmatas.
aizzīmogot Aizzīmogot noliktavas durvis.
iemiesoties Aktrise iemiesojusies vairāk nekā 100 sieviešu likteņos.
apokaliptika Aktuālā apokaliptika izlaužas cauri laika mūrim un runā it kā no likteņa otras puses par norisēm šaipus mūra.
apēst Apēst visu, kas uzlikts uz šķīvja.
aplikt Aplikt algu ar nodokli.
aplikt Aplikt ap kaklu krelles, kaklasaiti.
aplikt Aplikt ap pleciem lakatu.
lakats Aplikt ap pleciem siltu lakatu.
skujots Aplikt ap pleciem skujotu šalli.
boa Aplikt ap pleciem sudrablapsas boa.
apmetnis Aplikt ap pleciem vieglu apmetni.
aplikt Aplikt ap puķu dobi akmeņus.
aproce Aplikt ap roku dzintara aproci.
gurns Aplikt dvieli ap gurniem.
gredzens Aplikt gredzenu ap putna kāju.
galvasnauda Aplikt nodokļu maksātājus ar galvasnaudu.
vidus Aplikt roku sievietei ap vidu.
aplikt Aplikt sakņu kaudzi ar salmiem.
siksna Aplikt sunim kakla siksnu.
kaklasiksna Aplikt sunim kaklasiksnu.
ap Aplikt šalli ap kaklu.
pliks Aplikt šalli ap pliko kaklu.
uzreiz Aplikt vairākas krelles uzreiz.
aplikt Aplikta mēle.
aplikt Apliktas mandeles.
aplikties Aplikties lakatu.
aplikties Aplikties tīru apkaklīti un baltu kravati.
aplūkoties Aplūkoties, kur nolikt smago somu.
aprakstīt Aprakstīt mantu un uzlikt tai arestu.
apraudāt Apraudāt savu likteni, sūro dzīvi.
atlikt Apskatīt kurpes un atlikt veikala plauktā atpakaļ.
izlemt Apsūdzētā turpmāko likteni izlems tiesa.
klakšķis Ar klakšķi nolikt tālruņa klausuli.
uzglabāties Ar kraupi inficēti augļi slikti uzglabājas.
slikti Ar Unu slikti.. Šovakar operācija...
varīte Ar varītēm centīsies palikt biznesā.
uzgult Arī saimnieks šoruden staigāja sadrūmis. Likās, ka visai mājai būtu uzgulis ļauna likteņa sūtīts posts.
izklausīties Ārsts izklausījās plaušas, bet neko sliktu neatrada.
iebilst Asi iebilst pret slikto darba kvalitāti.
ass Ass konflikts.
slikts Atbrīvot no darba sliktākos strādniekus.
uzlikt Atlika izdomāto rakstu uzlikt uz papīra.
at- Atlikt (grāmatu atpakaļ).
atlikt Atlikt adīkli malā.
atlikt Atlikt avīzes sānis.
atlikt Atlikt ķemmi atpakaļ somiņā.
atpakaļbrauciens Atlikt naudu atpakaļbraucienam.
priekšdienas Atlikt plānus uz priekšdienām.
saderināšanās Atlikt saderināšanos.
cits Atlikt sarunu uz citu dienu.
atlikt Atlikt sarunu uz piemērotāku brīdi.
atlikt Atlikt skaistākos augļus viesiem.
atlikt Atlikt tikai sēdēt un klausīties.
parītdiena Atlikt tikšanos uz parītdienu.
atpalikt Atpalikt fiziski un garīgi.
atpalikt Atpalikt mācībās.
atpalikt Atpalikt no dzīves.
atpalikt Atpalikt no pārējiem ekskursantiem.
puspunkts Atpalikt tikai par puspunktu.
ielauzties Atplēst dēļus un ielauzties noliktavā.
atradināt Atradināt no sliktām manierēm.
konflikts Atrisināt ģimenes konfliktu.
ceļš Atrisināt konfliktu mierīgā ceļā.
mierīgs Atrisināt konfliktu mierīgā ceļā.
pārrunas Atrisināt reģionālos konfliktus pārrunu ceļā.
atrisināt Atrisināt starptautisku konfliktu.
atsevišķs Atsevišķā kārbā likt naglas, atsevišķā – skrūves.
atsijāt Atsijāt sliktākos darbus.
otrs Atstāt, palikt uz otru gadu.
atšķirt Atšķirt grāmatu vietā, kur ielikta zīmīte.
slikts Atšķirt labo no sliktā.
konstrukcija Attēlot grafiski salikta teikuma konstrukciju.
trollis Attīstoties konfliktam, interneta troļļi izvērsuši nomelnojošu kampaņu pret kaimiņvalsti un tās valdību.
lobīties Auglis slikti lobās.
traucēklis Augu veģetācijai liels traucēklis ir slikti laikapstākļi.
auklēties Auklēties ar sliktiem speciālistiem.
risinājums Autore vēlas iesaistīt sižeta līnijas risinājumā mērķauditoriju, aicinot sniegt versijas par varones tālāko likteni.
balastvielas Balastvielas ir augu valsts produktos sastopamie saliktie ogļhidrāti, kas cilvēka gremošanas traktā gandrīz nesadalās un neuzsūcas.
planēta Bažas par planētas likteni.
bēdāties Bēdāties par sliktajiem laika apstākļiem.
bēdīgs Bēdīgs liktenis, iznākums.
kustīgs Bērns ir kustīgs, nevar ne mirkli palikt mierā.
slikti Bērns ir slikti izgulējies.
viņnakt Bērns viņnakt slikti gulēja.
sapilēt Bērza sula sapil noliktajā spainī.
bezkonfliktu Bezkonfliktu teorija, māksla.
ieliktnītis Biksīšu ieliktnīši.
noņemties Bille nekādi nevarēja saprast, ko mammucis noņemas ar to dārziņu. Viss tur auga trīsreiz sliktāk nekā citiem!
metrīgs Blīvi salikti metrīgi apaļkoki.
palauzt Braucot pa sliktiem ceļiem, nācās mazliet palauzt mašīnu.
slikti Braukšana bez tiesībām beidzās ļoti slikti.
slikts Braukšana miglā un tumsā ir slikta.
slikts Braukt pa sliktu ceļu.
briest Briest konflikts.
slikti Brūce dzīst slikti.
uzlikt Brūcei nācās uzlikt šuves.
pārlikt Bruģi nācās pārlikt no jauna.
konflikts Bruņots konflikts.
vienaldzīgs Būt vienaldzīgam pret cita likteni, bēdām.
būvēt Būvēt mājas, skolas, noliktavas.
noliktava Būvmateriālu noliktava.
stopzīme Ceļu krustojumā uzliktas stopzīmes.
vare Censties pa varēm uzlikt sodu.
pieķemmēt Censties pieķemmēt slikto.
savīt Cieši savīti likteņi.
stute Cilvēkam nedrīkst pārāk daudz palīdzēt, visu laiku likt stutes.
cilvēkbērns Cilvēkbērna liktenis.
vienāds Cilvēki ar vienādiem raksturiem un likteņiem.
nosvītrot Cilvēki un viņu likteņi, pagātne un šodiena veido rītdienu, un nosvītrot nevar neko, lai kā dažreiz gribētu.
rotaļlieta Cilvēks ir tikai rotaļlieta likteņa rokās.
dalīt Dalīt likteņa pārbaudījumus ar draugu.
atpalikt Darbā atpalikt no kolēģiem.
tagadne Darbības vārdu vienkāršā un saliktā tagadne.
darināt Darināt salikteņus.
noliktava Dārzeņu noliktava.
paliktnis Dekoratīvs paliktenis karstiem traukiem.
delikts Delikts ir viens no civiltiesiskās atbildības veidiem.
nolikt Dieva noliktā kārtība.
turpat Dokumenti atradās turpat, kur bija nolikti.
vīties Domas vijas ap savu valsti un tās likteni.
samilzt Domāt, kā atrisināt samilzušo konfliktu.
slikts Dot sliktu padomu.
konflikts Drāmas konflikts.
klikt Durvis aizcirtās – klikt!
dvēselisks Dvēselisks spēks, konflikts.
sagrozīties Dzīve sagrozījās uz slikto pusi.
slikts Dzīvot sliktā pilsētas rajonā.
iekša Ejot likt pēdas uz iekšu.
sadilt Ēkai uzlikts jauns jumts, jo vecais sadilis.
pieci Eksāmenu izdevās nolikt uz pieci.
izputēt Ekskursija izputēja slikto laika apstākļu dēļ.
tas Es esmu tā sliktā, tu tā labā.
relikts Ezers ar reliktiem sālsūdens augiem.
fatālists Fatālists apgalvo, ka ir bezspēcīgs mainīt savu likteni.
parādīt Filmā parādīts tautas liktenis.
uzbildēt Fotogrāfijas uzbildētas sliktā gaismā.
pārliktnis Futbola vārtu pārliktnis.
visapkārt Galdam visapkārt salikti ziedu pušķīši.
konflikts Galvenais romāna sižetiskais konflikts.
liktenis Gleznu liktenis kara gados.
sagremoties Govs piens kaķēna zarnās slikti sagremojas.
izkraut Grāmatu saiņus izkrāva noliktavā.
salikt Gribu izteikties, bet grūti salikt vārdus kopā.
tavējais Gribu likt savu roku tavējā.
liktenis Grūts liktenis.
paliktnis Gumijas paliktņi.
hipertoniķis Hipertoniķis pastāvīgi atrodas uz konflikta robežas, neriskēdams likt lietā pieņemto lēmumu.
iecirtīgs Iecirtīgi turēties pie sliktiem paradumiem.
uzlikt Iedegt plīti un uzlikt tējkannu.
iedomāt Iedomāt, ka varēja būt sliktāk.
sūdzēties Iedzīvotāji sūdzas par slikto smaku no kaimiņos esošās ražotnes.
ieilgt Ieildzis konflikts.
plomba Iekārtas, vagona, noliktavas plomba.
dullis Ielikt airus duļļos.
uzbaroties Ielikt aizgaldā cūku, lai uzbarojas.
aploksne Ielikt aploksnē vēstuli.
virskabata Ielikt atslēgas mēteļa virskabatā.
dienasgrāmata Ielikt atzīmi dienasgrāmatā.
ielikt Ielikt augstā amatā.
klipsis Ielikt ausīs klipšus.
ielikt Ielikt avīzē atmaskojošu rakstu.
kabata Ielikt avīzi portfeļa ārējā kabatā.
ielikt Ielikt bērnam arī otru vārdu.
jaunmodīgs Ielikt bērnam jaunmodīgu vārdu.
pupiņš Ielikt bērnam mutē pupiņu.
ratiņi Ielikt bērnu ratiņos.
sētiņa Ielikt bērnu sētiņā.
ielikt Ielikt bērnus internātskolā.
krūškabata Ielikt brilles krūškabatā.
dzēšpapīrs Ielikt burtnīcā dzēšpapīru.
caurteka Ielikt caurteku.
ielikt Ielikt cimdus kabatā.
kabata Ielikt cimdus kabatā.
ielikt Ielikt cirvim kātu.
četrinieks Ielikt četrinieku.
ielikt Ielikt darbā visus spēkus.

likt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV