stigt
stigt stiegu, stiedz, stieg, pag. stigu darbības vārds; intransitīvs
1.Virzoties pa staignu, irdenu, mīkstu virsmu, grimt (tajā).
PiemēriStigt muklājā.
- Stigt muklājā.
- Stigt purvā.
- Kājas stieg dubļos.
- Lauks bija ļoti mitrs, rudenī sāka stigt tehnika.
- Automašīnas stieg dziļajās kupenās.
1.1.pārnestā nozīmē Pakāpeniski nonākt sliktā stāvoklī, no kura ir grūti vai neiespējami izkļūt; pakāpeniski nonākt slikta paraduma varā.
PiemēriStigt parādos.
- Stigt parādos.
- Stigt atkarībās.