stīgot
stīgot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
stīgojums vīriešu dzimte, lietvārds
1.formā: trešā persona Augot veidot stīgas.
PiemēriZemenes sāk stīgot.
2.Stiepties (kur) pavediena, šauras joslas u. tml. veidā.
PiemēriBalti stīgots melnais marmors.
2.1.transitīvs Veidot (ko) pavediena, šauras joslas veidā.
PiemēriMēness starus stīgo Dzelmē dzidrajā. It kā balsis mani Turpu aicina.
3.transitīvs Spēlēt vai skaņot (stīgu instrumentu).
PiemēriStīgot vijoli.