stīgot
stīgot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
stīgojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.formā: trešā persona Augot veidot stīgas.
PiemēriZemenes sāk stīgot.
- Zemenes sāk stīgot.
- Siltumnīcā stīgo gurķi.
- Stīgojošā roze.
- Gar vienu mājas sienu stīgo vīnogulāji.
- pārnestā nozīmē Dziesmuspēļu tradīcija latviešu teātrī stīgojusi cauri gadu desmitiem.
2.Stiepties (kur) pavediena, šauras joslas u. tml. veidā.
PiemēriBalti stīgots melnais marmors.
- Balti stīgots melnais marmors.
2.1.transitīvs Veidot (ko) pavediena, šauras joslas veidā.
PiemēriMēness starus stīgo Dzelmē dzidrajā. It kā balsis mani Turpu aicina.
- Mēness starus stīgo Dzelmē dzidrajā. It kā balsis mani Turpu aicina.
3.transitīvs Spēlēt vai skaņot (stīgu instrumentu).
PiemēriStīgot vijoli.
- Stīgot vijoli.
- Stīgot kokli.