pliekans
pliekans -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
pliekana -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
pliekani apstākļa vārds
pliekanība lietvārds; sieviešu dzimte
pliekanums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ir bezgaršīgs, sājš; tāds, kam ir maza barības vērtība; arī novadējies.
PiemēriPliekans buljons, kvass.
- Pliekans buljons, kvass.
- Pliekana zupa, mērce.
- Dzert pliekanu kafiju.
- Alus atvērtajā pudelē kļuvis pliekans.
2.Slikts, nepatīkams (parasti par fizisko pašsajūtu).
PiemēriKļūst pliekani ap sirdi.
- Kļūst pliekani ap sirdi.
Stabili vārdu savienojumiPliekana dūša. Šķebīga dūša.
- Pliekana dūša — nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piem., daudz ēdot ko saldu.
- Šķebīga dūša — nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piem., daudz ēdot ko saldu.
3.Bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piem., par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); sekls3, banāls.
PiemēriPliekans tosts.
- Pliekans tosts.
- Pliekanas anekdotes.
- Pliekani joki.
- Pliekans grāmatas saturs.