Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
draņķība sarunvaloda
draņķība sieviešu dzimte, lietvārds
1.Vispārināta īpašība → draņķīgs.
PiemēriLaikapstākļu draņķība.
2.formā: daudzskaitlis Tas, kas ir slikts, nederīgs (piem., par priekšmetu, parādību, rīcību).
PiemēriRažot draņķības.