Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
drapēt
drapēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
drapējums vīriešu dzimte, lietvārds
Dekoratīvi krokot (audumu); norobežot, aizsegt (ko) ar šādi krokotu audumu.
PiemēriDrapēt sienu ar audumu.
Cilme:No franču draper.