draudēt
draudēt draudu, draudi, draud, pag. draudēju darbības vārds; intransitīvs
1.Brīdināt, ka sekos sods vai nepatīkama, ļauna rīcība.
PiemēriDraudēt ar pērienu.
1.1.Biedēt, draudīgi izturoties.
PiemēriDraudēt ar dūri.
Stabili vārdu savienojumiDraudēt ar pirkstu.
2.formā: trešā persona Būt iespējamam (par ko nepatīkamu, bīstamu); būt tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams.
PiemēriDraud uznākt lietus.