draudēt
draudēt draudu, draudi, draud, pag. draudēju intransitīvs, darbības vārds
1.Brīdināt, ka sekos sods vai nepatīkama, ļauna rīcība.
PiemēriDraudēt ar pērienu.
1.1.Biedēt, draudīgi izturoties.
PiemēriDraudēt ar dūri.
Stabili vārdu savienojumiDraudēt ar pirkstu.
2.formā: trešā persona Būt iespējamam (par ko nepatīkamu, bīstamu); būt tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams.
PiemēriDraud uznākt lietus.