saduļķot
saduļķot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
saduļķoties darbības vārds; atgriezenisks
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, duļķains.
PiemēriIebrienot saduļķot ūdeni.
- Iebrienot saduļķot ūdeni.
- Saduļķota upes straume.
- No krāna tek saduļķots ūdens.
2.Padarīt nenoteiktu, neskaidru, sliktu.
PiemēriSaduļķot prātu, apziņu.
- Saduļķot prātu, apziņu.
- Bērna uztveri vēl nav saduļķojuši pieaugušo uzskati.
- Sliktās emocijas saduļķo dzīvi.