sadugt
sadugt -dugstu, -dugsti, -dugst, pag. -dugu darbības vārds; intransitīvs
sadugums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pazaudēt možumu, sadrūmt.
PiemēriNevajadzētu sadugt un skumt.
- Nevajadzētu sadugt un skumt.
- Viņš aizbrauca tāds sadudzis.
- Bieži esam saduguši, neapmierināti ar sevi.
2.Pazaudēt staltu, stingru stāju; salīkt.
PiemēriPuiša pleci saduga kā zem smagas nastas.
- Puiša pleci saduga kā zem smagas nastas.
- Viņš saduga, bet tad atkal saslējās.
- Vīrieša augums saduga.
3.formā: trešā persona Kļūt smacīgam; sastāvēties.
PiemēriVasarās šeit ir sadudzis gaiss.
- Vasarās šeit ir sadudzis gaiss.
3.1.Kļūt neskaidram, miglainam, dūmakainam; apmākties.
PiemēriSadugusi debess.
- Sadugusi debess.
- Pār pilsētu bija nogūluši smagi, saduguši mākoņi.
- Sadugusi saule tek Pretim lietus mākoņam..