Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
sadugt
sadugt
-dugstu, -dugsti, -dugst, pag. -dugu
intransitīvs, darbības vārds
sadugums
vīriešu dzimte, lietvārds
1.
Pazaudēt možumu, sadrūmt.
Piemēri
Nevajadzētu sadugt un skumt.
Piemēri
Nevajadzētu sadugt un skumt.
Viņš aizbrauca tāds sadudzis.
Bieži esam saduguši, neapmierināti ar sevi.
2.
Pazaudēt staltu, stingru stāju;
salīkt
.
Piemēri
Puiša pleci saduga kā zem smagas nastas.
Piemēri
Puiša pleci saduga kā zem smagas nastas.
Viņš saduga, bet tad atkal saslējās.
Vīrieša augums saduga.
3.
formā: trešā persona
Kļūt smacīgam;
sastāvēties
.
Piemēri
Vasarās šeit ir sadudzis gaiss.
Piemēri
Vasarās šeit ir sadudzis gaiss.
3.1.
Kļūt neskaidram, miglainam, dūmakainam;
apmākties
.
Piemēri
Sadugusi debess.
Piemēri
Sadugusi debess.
Pār pilsētu bija nogūluši smagi, saduguši mākoņi.
Sadugusi saule tek Pretim lietus mākoņam..
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
sadrumstalots
sadrūmt
sadrupināt
sadrupt
sadrūvēties
sadrūzmēt
sadrūzmēties
sadugt
sadulbt
saduļķot
sadūmot
sadumpot
sadumpoties
sadunkāt
sadura
Tēzaurs
sadugt
LLVV
sadugt
MEV
sadugt