sadrūmt
sadrūmt -drūmstu, -drūmsti, -drūmst, pag. -drūmu darbības vārds; intransitīvs
sadrūmums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Kļūt drūmam.
PiemēriApraut smieklus un sadrūmt.
- Apraut smieklus un sadrūmt.
- Prieks izgaisa, un sieviete sadrūma.
- Viņš sēd sadrūmis.
1.1.Sākt izpaust drūmumu.
PiemēriSadrūmušas sejas.
- Sadrūmušas sejas.
- Skatiens uz mirkli sadrūma.