zust
zust zūdu, zūdi, zūd, pag. zudu darbības vārds; intransitīvs
1.Pakāpeniski beigt eksistēt; izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
PiemēriZūdot kultūrai, zūd arī tauta.
- Zūdot kultūrai, zūd arī tauta.
1.1.Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
PiemēriCilvēki ik gadu migrē no vienas vietas uz otru, nacionālās kultūras sajaucas, tautu valodas zūd un mainās.
- Cilvēki ik gadu migrē no vienas vietas uz otru, nacionālās kultūras sajaucas, tautu valodas zūd un mainās.
1.2.Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
PiemēriBērnam sāk zust apetīte.
- Bērnam sāk zust apetīte.
2.Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
PiemēriMiglā zūd cilvēku sejas un stāvi.
- Miglā zūd cilvēku sejas un stāvi.
3.Pasliktināties.
PiemēriZūd attēla kvalitāte.
- Zūd attēla kvalitāte.
Stabili vārdu savienojumiPamats zūd zem kājām.
- Pamats zūd zem kājām idioma — saka par situāciju, kad zūd garīgais līdzsvars, stabilitāte, kad pārņem izmisums.