zumēt
zumēt 3. pers. zum, pag. zumēja intransitīvs, darbības vārds
1.Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
PiemēriBites zum.
1.1.Radīt zemu, padobju, samērā vienmērīgu troksni (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem).
PiemēriSomā zum telefons.
1.2.Radīt zemu, dobju troksni (par parādībām dabā).
PiemēriZem augstsprieguma elektrolīnijas gaiss zum.
1.3.Būt tādam, kurā ir šāds troksnis (par vietu, telpu).
PiemēriJūrmala zum no tūristiem.
2.Dobji, zemu skanēt.
PiemēriStīgas zum gar mediatoru.