zust
zust zūdu, zūdi, zūd, pag. zudu intransitīvs, darbības vārds
1.Pakāpeniski beigt eksistēt; izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
PiemēriZūdot kultūrai, zūd arī tauta.
1.1.Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
PiemēriCilvēki ik gadu migrē no vienas vietas uz otru, nacionālās kultūras sajaucas, tautu valodas zūd un mainās.
1.2.Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
PiemēriBērnam sāk zust apetīte.
2.Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
PiemēriMiglā zūd cilvēku sejas un stāvi.
3.Pasliktināties.
PiemēriZūd attēla kvalitāte.
Stabili vārdu savienojumiPamats zūd zem kājām.